Māja

Autors eugovs 03.08.2010 11:42

Tā, sen neesmu neko rakstījis, tādēļ pirmām kārtām jāķeras pie veciem parādiem- kaut kad solījos aiziet inspekcijā uz pārdaugavas "Māju". Mērot tādu līkumu pamudināja arī raksts kaut kādā avīzē, ko bija rakstījusi kaut kāda neapmierināta čiksa vārdā Krista; šī bija sacepusies par, tipa, negaršīgu maizi! :) Atcerējos, tas bija Irā!

Tad nu tā. Aizgājām mēs, trīs padzīvojuši vīrieši, un nosēdāmies pie āra galdiņa, pasūtinājām trīs alus (Valmiermuižas, mmmm... :)), iemetām aci ēdienkartē, bet no ēdienkartes neko neņēmām, lai būtu interesantāk, paprasījām, lai atnes kaut kādu zaceni pie alus (nu labi, ja godīgi, tad nevis " paprasījām zaceni", bet " palūdzām uzkodas"- restorāns tomēr!).

Un, ak tavu laimi, nāk tā smukā ar īsajiem gaišajiem mateļiem un viltīgo smaidu, un nes pirmām kārtām to pašu slaveno maizi. Un dara visu akurāt tā, kā tai Kristai nepatika, tikai sviesta vietā olīveļļa (īsumā- uz cepamā papīra uzliek pašu ceptu bageti, blakus nolej eļļas strīpu, tad sāls un rozmarīns: ņem gabaliņu maizes, pamērcē labumos un ēd). Un zin, nekāda vaina! Maize ļoti laba, bet kopā ar visu pārējo- vienkārši perfekti! Kas tai Kristai nepatika, nudien nesaprotu.

Kad bijām šito nokopuši, tad pie nākamās alus porcijas dabūjām kaut ko, ko es vairs neatceros, jo kāds mēnesis jau riņķī- nez kāpēc liekas, ka bija tā kā maize ar kazas sieru un tomātu, bet varbūt arī nē, pilnīgi aizmirsies. Tātad nebija ne īpaši labi, ne īpaši slikti.

Pēc tam dabūjām dažādus sierus mazo platīti, bet pirms promiešanas otrs spilgtākais piedzīvojums aiz bagetes- piparmētru saldējums ar kaut kādu ogu (laikam zemeņu) karsto mērci- nu tas arī bija vienkārši ideāli!

Pie blakus galdiņa sēdēja sirmu importnieku pāris, franciski runājošs, šie pasūtīja kaut kaut kādus steikus, pie tam katrs savādāku; ēda ar redzamu patiku un deva viens otram nogaršot. Es gandrīz varētu apgalvot, ka vienam no viņiem tas steiks saucās Limuzīns, jo mēs, kad gājām aiz stūra pīpēt, redzējām pa atvērto logu, ka pats Sirmais baigā tempā šeptēja pa virtuvi un visus tur bargi izrīkoja, nemaz nebija tik lādzīgs kā TV, un tad viņš tur kaut kam bļāva, lai padod viņam "limuzīnu", un tad es savām acīm redzēju, cik šausmīgi kārtīgi un maigi viņš to "limuzīnu" uzguldīja uz karstās pannas, it kā tas būtu nevis gaļas klucis, bet piemidzis bērns, kas gultiņā liekams, atvainojos par salīdzinājumu. :)

Cik mēs beigās samaksājām, es neatceros, tāpat arī, cik daudz to alu izdzērām. Gan jau, ka maz nebija. Bet atmiņas palikušas vislabākās, jo bija garšīgi, bija smuki, bija laipni un bija adekvāta attieksme pret mūsu nestandarta vēlmēm.

Foto: http://www.tribine.lv/foto/Zigulisi-Kalnciema-iela/6324