Spānija

Es nupat novembra beigās un decembra sākumā izbraukāju Spānijas dienvidu galu - Granādu, Malagu un Gibraltāru. Tā nu iegadījās ka atvaļinājuma vidū darba devējs izlēma mani nosūtīt uz semināru Malagā. Tad arī radās doma nokļūt uz turieni nevis ar apnikušo lidošanu šaurajā lidmašīnā, mūžīgo nīkšanu taranzīta lidostās bet ar savu Volvo.

Tranzīta valstīs kā jau vienmēr nekā īpaša. Jaukākais sākas ariz Pirineju kalnu grēdas – silts un saulains....bet ne šoreiz! Spānijā tāpat kā Latvijā taisni šajās dienās(23. lidz 27. novembris) negaidīti bija sākusies ziema. To tikai vajadzēja redzēt kad pie ziemas ceļiem nepieredzējušie spāņi mēģināja braukta pa saviem kalnainajiem un diezgan stāvajiem ceļiem. Stāvoklī dramatiskāku padarīja arī tas, ka tur tādu lietu kā ziemas riepas principā nepazīst.... un arī spāņu sapratnē šitāds sals – 2 grādi ir vispār katastrofa jo lielākajā daļā māju nemaz nav apkures sistēmu, pilnīgi pietiek ar to ko saulīte pa dienu piesilda. Ja kas, Malagā 310 dienas gadā spīd saule. Lai gan jāsaka, ka arī šoreiz Malagā sniega nebija, bet bija samērā vēsi – tikai +10 grādi pēc celsija, parasti ap šo laiku ir 18 – 20 grādi siltuma. Mani glāba tas, ka auto bija aprīkots ar labām ziemas riepām, tādejādi tā brauktspēja izraisīja pamatotu apbrīnu vietējo autobraucēju un policistu acīs. Domāju, ka tagad daudzi būs aizdomājušies par to vai savu SEAT nenomainīt uz VOLVO jo tas tak var pabraukt pa sniegu! Mēs gan saprotam kas ir kas!

Pa Spāniju apzināti izvēlējos braukt pa parastajiem federālajiem ceļiem, jo laiks bija pietiekoši un pašu zemi tā var labāk iepazīt. Brauc caur olīvu, mandarīnu un apelsīnu dārziem, laiku pa laikam piestāj pie kādas saimniecības nobaudīt vietējo ražu. Parasti jau saimnieks uzzinot to no kurienes esi atbraucis nespēj apvaldīt savu viesmīlību pret ceļotāju un augļi tiek uzsaukti tāpat, protams, saprātīgos apjomos.

Granādā apskates vērts ir senais arābu pils komplekss ko sauc par Alhambru. Diezgan interesanti Eiropā redzēt izteikti austrumnieciskā stilā veidotu pili. Astoņu gadsimtu garumā Spānijā valdīja arābi un šī pils bija pēdējā vieta kur arābi pretojās Spāņu karaspēka spiedienam. Arābu valdnieks saprotot ka cīņa tik un tā tiks zaudēta vienojās ar Spāņu karali ka arābi pamet Spānijas teritoriju uz visiem laikiem bet savukārt spāņi apņemas saglabāt un neiznīcināt Alhambras pili. Tā nu līdz šīm dienām ir saglabājies šis austrumu arhitektūras paraugs. Tāpat Granādā, neskatoties uz parasti silto klimatu, ir iespēja izbaudīt visus ziemas priekus. Atliek vien uzbraukt tuvumā esošajos kalnos un tur viss notiek – kalnu slēpošana, snovbords utt.

Tālāk es devos uz 150 km tālumā esošo Malagu. Tā ir izteikta kūrortpilsēta ar nebeidzamajām viesnīcām un piepilsētā esošajām pludmalēm. Costa del Sol (Saulkrasti) ir pazīstamākā no tām. Te ir kolorītas jahtu ostiņas ar obligātajiem zivju restorāniem. Man ļoti iepatikās Porto Marina piedāvātā uz paplātes sālī ceptā zivs. Tāpat šeit var nobaudīt haizivs vai zobenzivs fileju, tās gan mazliet atgādina vistu bet toties nav asaku!

Malagai tuvumā esošajā kalnā var uzbraukt ar auto un no skatu laukuma paveras brīnišķīgs skats uz naksnīgo pilsētu , ostu un uz katrā, sevi cienoša, pilsētā obligāto vēršu cīņu arēnu. Interesants ir arī gājiens uz izteikti spānisko vakara pavadīšanas vietu Bodega Bara El Pimpi. Tur var nobaudīt spāņu vīnu un dažāds uzkodas ko mēdz saukt par Tapas. Vēl ir interesanti tas, ka šeit ir mums tā neierastā lieta ka saule ne vis riet jūrā bet no tās paceļas, dīvaina sajūta!

Kad biju izpildījis arī brauciena obligāto programmu – dalību trīsdienu seminārā, varēju doties uz nākamo sava brauciena mērķi Gibraltāru. Patiesībā tā jau vairs nav Spānija, bet gan Apvienotās karalistes teritorija. Briti savulaik šo zemesragu atkaroja no Spāņiem un izveidoja te militāro bāzi no kuras varēja kontrolēt visu kuģu kustību starp Atlantijas okeānu un Vidusjūru. Tagad tā ir iecienīta tūristu vieta. Ar speciālu busiņu kura vadītājs ir arī gids var diezgan augstu uzbraukt zemesragā esošajā kalnā. Te var sastapt savvaļas mērkaķu koloniju kuri labprāt, apmaiņā pret našķiem vai kādu jūsu mantu, pozē fotoaparāta priekšā. Vēl ir interesanti, ka busa šoferis braucot pa šauru kalnu serpentīnu izteiksmīgi vicinot rokas un principā neturot tās pie stūres, jautā spānu – angļu valodā stāsta par savu „big monkey family” , tas tā mazliet uzsit adrenalīnu. Kalnā ir apskatāmi senie nocietinājumi, kuriem dots interesants nosaukums – Vindsor galleries! Veidojot šos nocietinājumus kalnā izrokot galerijas iegūto materiālu bēra jūrā un izveidoja teritoriju uz kuras vēlāk izveidoja lidlauku. Vēl tas ir vienīgais lidlauks kur skrejceļš krustojas ar visai dzīvu autoceļu. Kad nāk lidmašīna ceļam priekša tiek aizvērti bomji un arī kājām gājēji tiek tramdīti nost no skrejceļa. Kā jau Britu impērijas robežas pieņemts arī šeit ir jāuzrāda pase. Mašīnas gan brauc pa „pareizo ceļa pusi” un arī stūre tām ir vietā. Uz Gibraltāru ir savesti vecie Londonas divstāvīgie autobusi un ar tiem labprāt tiek vizināti tūristi.

Šoreiz pamaz sanāca par pašu VOLVO jo nebija nekādu starpgadījumu – V40 vienkāršs un uzticams auto! Kopumā tika nobraukti 9500 km, vidējais benzīna patēriņš ap 6 litri uz 100 km. Brauciena ilgums – trīs nedēļas.

Pārpublicēts:

http://www.volvoklubs.lv/e107_plugins/forum/forum_viewtopic.php?46968

Spānijas iespaidi.

Šis projekts radās nejauši, tūlīt pēc Jaunā gada sagaidīšanas. Darbā atskanēja telefona zvans un sieva satrauktā balsī paziņoja , ka ir iespēja ar easyJet , par pasakaini lētu cenu tikt līdz Berlīnei (5 Eur turp un atpakaļ) un no turienes tālāk uz Spāniju, konkrēti Malāgu un protams arī atpakaļ. Darba dienas beigās jau bija pasūtītas četras aviobiļetes reisam Rīga –Berlīne-Malāga uz 26.03. un atpakaļceļš 01.04. Tālāk divi mēneši pagāja internetā iepazīstot Andalūziju, izstrādājot pieņemamu maršrutu, rezervējot viesnīcas pirmajām dienām un protams arī auto.

Tad nu visu pēc kārtas:

Tātad izlidojam no Rīgas 26.03. ar reisu Rīga –Berlīne 10.25.   Pusotra stunda un mūs sagaida Berlīnes lidosta ar 13 grādu siltumu un pamatīgu lietutiņu. Nevienam negribas doties uz centru un tādēļ  četras stundas iepazīstamies ar lidostas ēstuvēm un cietajiem soliņiem.  Aizmirsu piebilst, ka ceļojam kopā ar vēl vienu ģimeni. Piereģistrējamies Malāgas reisam un gaidam savu lidmašīnu, kas kavējas stundu un 15min. Lidojums garš – trīs ar pus stundas, bet toties Spānija mūs sagaida ar nepierastu siltumu, pāri par 24 grādiem un tas ir daudzsološi, jo ir gandrīz 10 vakarā. Auto saņemam tur pat lidostā un gadās mums Ford focus ar TDI motorīti. Viesnīca norezervēta ir skaistākajā Spānijas jūrmalā- Costa de Sol- un tas ir tikai 35 km no lidostas. Viesnīcu atrodam ātri un bez maldīšanās, jo maršruts daudzkārt izpētīts gan ar michelin ceļu plānotāju, gan Google earth. Paēdam vakariņas un čučēt, jo no rīta pirmais posms plānots tā ap 180 km. uz kalnu pilsētu Rondu un ar līkumu caur baltajiem ciematiem un kalnu ceļiem atpakaļ uz viesnīcu.

27.03.2006. Tātad ir pirmās dienas rīts. Paēstas brokastis viesnīcā un sākas mūsu īstais ceļojums. Cauri piejūras ciematiem izbraucam ātri, jo ceļi ir ļoti kvalitatīvi un ātrumu ierobežojošās zīmes ir 80 un 100km/h.Pirmās dienas var dzirdēt –paskaties te....paskaties tur, ai kādi ziedi, ai kādi kalni........ Tātad Ronda.

Ar ko tad viņa ir tik slavena? Nu laikam jau ar to, ka vecpilsēta atrodas uz kalna, ko sadalījusi divās daļās maza upīte izveidojot milzīgu un ļoti dziļu gravu. Krodziņi un viesnīcas, kā arī senas pilis atrodas uz pašas kraujas malas. Vēl Rondā ir ļoti sena buļļu cīņu arēna un ,protams nocietinājumu mūri, pilis, baznīcas. u.t.t. Te viena no daudzajām ineta adresēm-   http://www.turismoderonda.es/ indexeng.htm . Pēc pulksten četriem nospriežam, ka redzēts gana un pa ceļu Nr. 366 dodamies atpakaļ uz Calle de Mijas viesnīcu vakariņot. Kopumā esam nobraukuši 178km ar vidējo patēriņu nedaudz virs 6litriem, kas man ir pārsteigums, jo pārsvarā tie bija kalnu ceļi.

28.03.2006.Izbraucam 9.40 no viesnīcas pēc ļoti kārtīgu brokastu paēšanas.. Šīs dienas plānā ir jātiek līdz Granādai, jāatrod pasūtītā viesnīca , jāizņem biļetes uz „Alhambru”( kas arī pasūtītas krietni iepriekš internetā un arī tad tikai uz 16iem, bet labi ka tā.) Tātad braucot uz Granādu ntajos Malāgas apvedceļos nošaujam greizi un tiekam uz ceļa ,kas ved gar jūru uz to pašu Granādu ,bet ar nelielu līkumu un  no otras puses. Ceļš fantastisks, gan skatu, gan braukšanas ziņā. Pa autostrādi ātruma ierobežojumi ir 120km/h, bet plūsma virzās ar 130-150 un mūsu fordiņš ar tādiem ātrumiem tiek galā bez problēmām. Pirms Granādas parādās kalni ar sniegotām virsotnēm, bet tās paliek pa labi no mums. Neliela līkumošana pa Granādu un jau esam viesnīcā. Nummuriņi piektajā stāvā mums ar skatu uz pilsētas pusi, draugiem uz pretējo. Par pārsteigumu viņi paziņo, ka dzīvojot pagrabā, jo atverot logu ,pus loga līmenī ir trotuārs un iela. Neticam, pārbaudām un izrādās, ka taisnība. Redz ko nozīmē kalni. Ātri  savācamies un kājiņām kalnā uz  Alhambru. ( 20 minūšu gājiens) http://www.arsvirtual.com/visitas/ visitas/Alhambra/index.html Jau ap diviem esam iekšā un sākas pasakaina ekskursija mauru celtajā pilsētā- dārzā. Tālāk 16-os biļetes Nasrida dinastijas pilī. Jāsaka ka Alhambra sastāv no trīs dāļām;

• Generalife vai paradīzes dārzi,
• Nasrida dinastijas pils,
• Un senākās daļas Alkazabas vai cietokšņa.

Ap 18-iem esam izstaigājuši Alhambru un caur vecajiem pilsētas vārtiem dodamies atpakaļ uz viesnīcu gatavoties vakara izklaidēm .Viesnīcā pa 25Eur.no cilvēka piedāvā biļetes uz flamenko dejām čigāru rajonā. Kā jau skopie tūristi atsakāmies un ap deviņiem vakarā dodamies paši uz slaveno čigānu rajonu pašā Alhambras piekājē. Atrodam īsto alu ar īstajiem čigāniem un nodiņģējam ieejas maksu uz 15Eur no cilvēka. Vispār jau vienreiz ir jāredz flamenko čigānu izpildījumā. Koncerts ilga 1.5 stundu ar vīna degustēšanu un skaļiem „olē ”izsaucieniem no mūsu puses. Tas bija 15Eur vērts. Tālāk jau ap pusnakti atpakaļ caur naksnīgo Granādu uz viesnīcu. Pārbrauciens no Malāgas uz Granādu šodien bija 196km.

29.03.2006. Ceļamies, brokastojam un 9.50 izbraucam. Galamērķis Cordoba, bet pa ceļam vēl jāredz Jaena, un vēl dažas senas un skaistas pilsētiņas. Atkal autostrāde, atkal 130-150km/h un pēc nepilnas stundas klaiņojam pa Jaenas senajām ieliņām.Tiek apskatīta katedrāle un uzbraucam krusta kalnā, kurā atrodas Kastillio pils un tagad ekskluzīva viesnīca. Visa pilsēta pie kājām. Ap vieniem dodamies tālāk. Ārā paliek siltāks, nu tā ap  grādiem 25/29 un tā visu dienu. Pāris mazpilsētu apskates, senākā universitāte Spānijā, atkal pilis un nocietinājumi un ap 23 iem esam atraduši hoteli Cordobā par 45Eur bez brokastīm. Kopā nobraukti nepilni 300km.

30.03.2006. No viesnīcas izejam ap 9.15. Pāris nesteidzīgi apļi pa pilsētu un pie slavenās mošejas Puente Romano y la Mezquita esam 9.50. Izrādās, ka līdz 10.00 ieeja ir par brīvu un sargs mūs laipni aicina iekšā.  Necerēti ietaupīti 8Eur no cilvēka! Līdz 13 iem klaiņojam pa fantastisko mošeju, kuras vidū kristieši uzbūvējuši savu templi tad nelielas pusdienas krodziņā. Pagaršoju Spāņu slaveno tomātu aukstzupu- gaspacho.    Nu tā........bet jāpagaršo bija. Otrajā  Flamenguin de jamon (sarullēta gaļa mīklā) –laba, plus alus un dažiem svaiga apelsīnu sula. Dažādībai tika paņemts arī Mercado municipal ( kas nozīmē lielu šķīvi ar ceptām dažādām zivīm un kalmāriem)    http://www.cyberspain.com/ciudades- patrimonio/icordoba.htm Vēl pilsētas skaistāko vietu apskate un 14.30 dodamies prom no Cordobas, Sevilles ( Seviljas) virzienā. Pa ceļam atpūtinot kājas tiek apskatīta maza, bet skaista pilsētiņa Ecija un ap 17.00 esam Seviljā. Atkal aiz muguras 200km pa ļoti labiem ceļiem. Ilgi tiek meklēta viesnīca, jo ielas ir pārpildītas ar autiņiem- darba beigas. Viesnīca atrasta netālu no vēsturiskā centra. Nomazgājamies un sākas vakara pastaiga pa Sevilju. Kad satumsis apskatām izgaismoto katedrāli, kas ir trešā lielākā pasaulē, Spāņu laukumu, tabakas fabriku,(kas tagad ir universitāte) kurā strādāja kaislīgā Karmena.. Vispār klīstam pa naksnīgo pilsētu. Ja varētu izstāstīt kā smaržo ziedoši apelsīnu koki!  Paēdam vakariņās paelju (plovs kurā var būt gan gaļa, gan jūras veltes, es izvēlos garneles), un protams Spāņu vīns! Krietni pēc pusnakts iekrītam gultiņās.

31.03.2006. Ap pus desmitiem sākas ekskursija pa Sevilju. Te ko redzēt ir ļoti daudz ;katedrāle vien ir ko vērta-trešā lielākā pasaulē.Tā diena paskrien nemanot. Piecos norunāta tikšanās pie mašīnas, kuru izdevās nolikt ne maksas stāvvietā .Karsts, kājas sāp, bet redzēts ir daudz. Vēl pāris lielveikali, jo jāiepērk šis tas mājiniekiem un arī vakariņām un brokastīm. Cenas lielveikalos kā pie mums. Šis tas dārgāks, šis tas lētāks. Vīni pudelēs sākot ar 0.99 Eur līdz 30/50Eur. Mēs lietojām tādus ap 2-4Eur, daudz un bija labi.Ar to visu no pilsētas izkļuvām tikai pirms septiņiem vakarā. Pa bāni atkal ātri ,ātri līdz Olsunai. Atrodam vienu no pāris te esošajiem hoteļiem un pa 35Eur dabūjam istabiņu. Atkal vakara pastaiga, uz kalna galā esošo cietoksni, skaists saulriets, vīns un čučēt.

01.04.2006. No Olsunas izbraucam tūlīt pēc deviņiem. Nolienam no bāņa un sākas mazie celiņi. Mūsu mērķis ir sasniegt EL Chorro. Tas ir neliels ciematiņš kas paslēpts kalnu aizā. Pa ceļam vēl uzbraucam Babastrā. Kalna galā uzbūvēta ūdenskrātuve ar milzīgu dambi. Stāva klints un tālu, tālu lejā ciematiņš El Chorro. No šejienes tālāk uz Antaquieri, kur sens cietoksnis un daudzas baznīcas. Tad upei pa otru krastu nedaudz atpakaļ uz dabas parku El Torro. Pēc GPS dabas parks atrodas 1230m augstumā un sastāv no milzīgu akmens bluķu krāvuma, caur kuriem ved daudzas tūristu takas visos virzienos. Paēdam pusdienas un 17 os turpinam ceļu uz Malagu.vienā no ciemiem atkal aizbraucam ne pa to ceļu, lai gan norāde ir Malaga. Šis nu reiz ir īstais ceļš, vai pareizāk sakot celiņš, jo pat man reizēm kļūst neomulīgi, kad Fordiņa riteņi griežas kādu metru no nenožogotas aizas malas. Mūsu dāmas vispār ir apklusušas un neizdveš ne skaņu. It kā nieka 25km, bet cik tie bija gari. Laime, ka pretī nenāca ne viens auto, jo samainīties būtu grūti. Pēc šīm šausmām 18os sasniedzam Malagas lidostu. Ar nelielu satraukumu atrodam kam atdot Forda atslēgas un reģistrējamies lidojumam atpakaļ uz Berlīni.  Paliec sveika skaistā un siltā Spānija. Noteikti brauksim vēl.

http://foto.inbox.lv/flints/Spaanija

Elma / Egils

http://www.volvoklubs.lv/news.php?extend.20